Valmiera
Ziemeļvidzemes reģions atrodas Latvijas ziemeļu daļā un to veido 22 pašvaldības no kādreizējiem 4 administratīvajiem rajoniem – Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas rajoni. Ziemeļvidzemes reģiona platība ir 10 455 km2 un to apdzīvo 181 483 iedzīvotāji. Reģiona centrs un lielākā pilsēta ir Valmiera ar 27 371 iedzīvotāju. Valmiera ir viena no UrbanBiogas projekta mērķa pilsētām.
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā tiek īstenota attīstītākā atkritumu apsaimniekošanas prakse Latvijā. UrbanBiogas projekta partneris ZAAO (SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija) ir galvenais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Ziemeļvidzemes reģionā. ZAAO ir ieviesis dalītu atkritumu vākšanas sistēmu papīram, kartonam, stiklam, metālam, plastmasai un PET pudelēm. ZAAO īpašnieki ir 22 Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldības un Valmieras pilsēta (47% īpašumtiesības).
Nešķirotie un šķirotie cietie sadzīves atkritumi reģionā tiek savākti un transportēti uz Daibes atkritumu poligonu, kas atrodas līdzīgos attālumos no trīs lielākajām reģiona pilsētām (35 km – Valmiera; 30 km – Cēsis; 30 km - Limbaži). Sadzīves atkritumu organiskās daļas šķirošana biežāk sastopama saimniecībās ārpus pilsētām, kur virtuves atkritumus kompostē mājsaimniecības vajadzībām. Pilsētās organiskie atkritumi parasti netiek šķiroti, un tie kā galvenā cieto sadzīves atkritumu daļa nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos. Sašķirotais iepakojuma materiāls tiek nodots otrreizējai pārstrādei dažādiem uzņēmumiem.
Lai gan uz rūpniecības sektorā radītajiem organiskajiem atkritumiem (notekūdeņu attīrīšanas dūņas, pārtikas un ēdināšanas uzņēmumu atlikumi u.c.) attiecas valsts un Eiropas Savienības normatīvais regulējums, līdz šim nav panākts būtisks progress tā ieviešanā. Pēc administratīvās reformas 2010.gadā atsevišķas pašvaldības ir apstiprinājušas vietējas nozīmes saistošos noteikumus rūpniecisko atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem, kas rada organiskos atkritumus, jābūt noslēgtam līgumam ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Līdz šim pašvaldības nav uzsākušas šī noteikuma izpildes kontroli. Divās pilsētās (Cēsis un Limbaži) tiek īstenota atvērtā tipa notekūdeņu dūņu kompostēšana, kompostu izmantojot lauksaimniecībā. Notekūdeņu attīrīšanas dūņas no Valmieras pilsētas notekūdeņu attīrīšanas stacijām tiek nogādātas Daibes atkritumu poligonā, kur tās tiek kompostētas un izmantotas poligona pārklāšanai. Saskaņā ar statistikas datiem Ziemeļvidzemes reģionā gadā tiek saražotas 1 485 t dūņu sausnas, kas atbilst aptuveni 7 500 t mitru dūņu.
Veikali un ēdināšanas uzņēmumi ir noslēguši līgumus par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu ar uzņēmumiem „Re cikls” un „Reneta”, bet nav pieejami precīzi dati par šo atkritumu plūsmu apjomu un tālāku izmantošanu.
Ziemeļvidzemes reģionā gadā tiek saražotas aptuveni 50 450 t cieto sadzīves atkritumu, no kuriem lielākā daļa (aptuveni 40 067 t) tiek noglabāti atkritumu poligonā. Pārējie atkritumi tiek kompostēti (4 344 t/g), šķiroti (3 286 t/g) un īslaicīgi uzglabāti (6 753 t/g). Galvenās barjeras atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanai Ziemeļvidzemes reģionā ir:
- zemi nešķiroto cieto sadzīves atkritumu savākšanas tarifi, kas nemotivē rūpniecības un mājsaimniecību sektorus ieviest progresīvāku atkritumu apsaimniekošanas praksi;
- iedzīvotāju zemie ienākumi, kas neļauj palielināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu;
- zems zināšanu līmenis par vides jautājumiem sabiedrībā;
- normatīvā regulējuma, finansiālu un administratīvu instrumentu trūkums progresīvākas atkritumu apsaimniekošanas prakses ieviešanas atbalstam.
2007.gada beigās Valmieras pilsēta apstiprināja jauno Attīstības stratēģiju 2008.-2014.gadam. Saskaņā ar stratēģiju infrastruktūra un vide ir viena no četrām pilsētas attīstības prioritātēm. Stratēģijā nav izvirzīti konkrēti atjaunojamās enerģijas mērķi, tomēr Valmierai un arī pārējām Ziemeļvidzemes pilsētām jādod ieguldījums nacionālo atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā (40% atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas gala patēriņā 2020.gadā).
Kopš 2006.gada ZAAO strādā pie organisko atkritumu apsaimniekošanas iespēju attīstības. 2008.gadā ZAAO veica izpēti par organisko atkritumu apsaimniekošanu Ziemeļvidzemes reģionā. Izpētes ietvaros par organisko atkritumu apsaimniekošanas aspektiem tika diskutēts ar visām galvenajām pašvaldību un privātajām iestādēm, kas iesaistītas nozares regulēšanā un pārvaldībā. 2009.gadā ZAAO uzsāka pilotprojektu organisko atkritumu savākšanai no privātiem pārtikas uzņēmumiem.
Ziemeļvidzemes reģionu šķērso maģistrālais gāzes vads. Valmierā ir labi attīstīts dabasgāzes tīkls. Dabasgāzes tīkls ir pieejams arī Cēsis, bet nav pieejams Limbažos un Valkā. ZAAO jau ir veikusi nepieciešamās administratīvās procedūras tīkla pieslēguma izveidei Valmieras pilsētā.
ZAAO un Valmieras pilsēta ir ieinteresēti iespējās ražot biogāzi un izmantot to sabiedriskajā transportā. Tādējādi tiktu uzlabota gaisa kvalitāte un vispārējā vides kvalitāte pilsētā. Valmieras pilsēta un ZAAO apzinās nepieciešamību pēc šāda pilotprojekta, kas veicinātu pārējo tirgus dalībnieku interesi nākotnē.
 |
ZAAO Kontaktpersona: Martinš Niklass |
 |
SIA EKODOMALatvija Kontaktpersona: Ilze Dzene |
